Iekšējā kognitīvā slodze (Intrinsic Load)

Iekšējā slodze ir saistīta ar apgūstamā materiāla objektīvo sarežģītību, cik daudz elementu ir savstarpēji saistīti un ko students jau zina. To nevar pilnībā novērst, jo tā ir materiāla daļa.

Svellers un Čandlers (1994) aprakstīja jēdzienu elementu interaktivitāte (element interactivity) – jo vairāk elementu ir jāapstrādā vienlaicīgi, jo lielāka iekšējā slodze.

• Zema iekšējā slodze: Parīze ir Francijas galvaspilsēta – vienkāršs fakts, nav savstarpēji atkarīgu elementu.
• Augsta iekšējā slodze: Integrāļu rēķināšana – daudzas savstarpēji atkarīgas darbības jāapstrādā vienlaicīgi.

Ārējā kognitīvā slodze (Extraneous Load)

Ārējā slodze rodas no vāja mācību materiāla dizaina, tā nevis palīdz mācīšanās procesā, bet gan traucē. Svellers to sauca arī par ineffective load. Šī slodze ir skolotāja atbildība, jo to var un vajag minimizēt.

Bieži sastopamie ārējās slodzes avoti skolotāju praksē:

• Sadalītas uzmanības efekts (Split-attention effect) — teksts un attēls, kas apraksta to pašu, atrodas tālu viens no otra. Students ir spiests tos mentāli integrēt.
• Liekas informācijas efekts (Redundancy effect) — viena un tā pati informācija tiek sniegta vairākos kanālos vienlaicīgi (teksts + balss + attēls ar vienādu saturu).
• Koherentuma trūkums — informācija, kas nav saistīta ar mācīšanās mērķi, bet tiek iekļauta (piemēram, dekoratīvas bildes vai interesanti, bet nesaistīti fakti).

Jēgpilnā kognitīvā slodze (Germane Load)

Jēgpilnā slodze ir apstrāde, kas tieši veicina shēmu veidošanu — tas ir mācīšanās darbs “labajā nozīmē”. Agrāk tā tika uzskatīta par atsevišķu kategoriju, bet mūsdienās (Sweller, 2010) to vairāk uzskata par iekšējās slodzes pozitīvo aspektu.

Jēgpilnās slodzes veicināšana:

• Izstrādāti piemēri (worked examples) — parāda, kā atrisināt problēmu, ar izskaidrojumiem.
• Variācija piemēros — salīdzinot dažādus gadījumus, students veido vispārīgākas shēmas.
• Self-explanation prompts — lūgt studentus paskaidrot, ko viņi apguva.

Avoti

1. Sweller, J., & Chandler, P. (1994). Why some material is difficult to learn. Cognition and Instruction, 12(3), 185–233. DOI: 10.1207/s1532690xci1203_1
2. Sweller, J. (2010). Element interactivity and intrinsic, extraneous, and germane cognitive load. Educational Psychology Review, 22(2), 123–138. DOI: 10.1007/s10648-010-9128-5
3. Paas, F., Renkl, A., & Sweller, J. (2003). Cognitive load theory and instructional design: Recent developments. Educational Psychologist, 38(1), 1–4. DOI: 10.1207/S15326985EP3801_1