Course Content
1. daļa | Kognitīvās slodzes teorija
Mācīšanās mērķis: Definēt kognitīvās slodzes jēdzienu un izskaidrot, kāpēc tas ir nozīmīgs skolotājam.
0/3
2. daļa | Atmiņas veidi
Mācīšanās mērķis: Raksturot darba atmiņas struktūru un izskaidrot, kā tās ierobežojumi ietekmē mācīšanos.
0/4
3. daļa | Triju veidu kognitīvā slodze
Mācīšanās mērķis: Analizēt iekšējo, ārējo un jēgpilno kognitīvo slodzi, atpazīstot tos reālos ikdienas scenārijos.
0/5
Kognitīvā slodze

Bedlija darba atmiņas modelis (1974, papildināts 2000)

Alans Bedlijs izstrādāja daudzkomponentu darba atmiņas modeli, kurā ir četras sistēmas:

  • Centrālais izpildmehānisms (Central Executive) – koordinē visu informācijas apstrādi, piedalās uzmanības vadīšanā.
  • Fonoloģiskā cilpa (Phonological Loop) – apstrādā skaņu un verbālo informāciju (teksts, mutvārdi).
  • Vizuāli telpiskais skiču bloks (Visuospatial Sketchpad) – apstrādā attēlus, telpisko informāciju.
  • Epizodiskais buferis (Episodic Buffer, 2000) – integrē dažādus informācijas veidus un savieno ar ilgtermiņa atmiņu.

Pedagoģiskā nozīme

Maijers (2001) balstījās uz Bedlija modeli, formulējot savu multimediju mācīšanās teoriju: verbālais un attēla kanāls ir atsevišķi, tādēl vienlaicīga teksta lasīšana un mutvārdu klausīšanās var pārslogot verbālo kanālu.

Ilgtermiņa atmiņa un shēmu teorija

Atšķirībā no darba atmiņas, ilgtermiņa atmiņai nav zināmu kapacitātes ierobežojumu. Taču informācija no darba atmiņas var nonākt ilgtermiņa atmiņā tikai tad, ja tā tiek apstrādāta pietiekami dziļi – tas ir shēmu veidošanas process.

Shēma ir organizēts zināšanu tīkls ilgtermiņa atmiņā. Pieredzējis eksperts var apstrādāt kompleksu situāciju kā “vienu vienību“, jo viņam ir attīstītas shēmas, kamēr iesācējiem tas pats uzdevums var pārslogot darba atmiņu.

Novice vs. Expert efekts

Svellers (1988) un Van Merriënboers (1997) pierādīja, ka mācīšanas stratēģijām ir jāatšķiras atkarībā no studenta zināšanu līmeņa:

Novice (iesācējs) Expert (eksperts)
Darba atmiņa tiek pārslogota ar daudziem nesasaistītiem elementiem Automātiski aktivizē shēmas, atbrīvojot darba atmiņu
Vajadzīgs mācību atbalsts (scaffolding) un vadīti piemēri Pārmērīgs mācību atbalsts (scaffolding) traucē – ekspertīzes pretējais efekts (expertise reversal effect)
Labāk izprot, ar izstrādātu piemēru palīdzību (worked examples) Labāk strādā ar problēmu risināšanu patstāvīgi

ATSAUCES

  • Baddeley, A. D. (2000). The episodic buffer: A new component of working memory? Trends in Cognitive Sciences, 4(11), 417–423. https://doi.org/10.1016/S1364-6613(00)01538-2
  • Baddeley, A. D., & Hitch, G. J. (1974). Working memory. Psychology of Learning and Motivation, 8, 47–89. https://doi.org/10.1016/S0079-7421(08)60452-1
  • Sweller, J., van Merriënboer, J. J. G., & Paas, F. (1998). Cognitive architecture and instructional design. Educational Psychology Review, 10(3), 251–296. DOI: 10.1023/a:1022193728205
  • van Merriënboer, J. J. G. (1997). Training complex cognitive skills. Educational Technology Publications.
Click to listen!