Kognitīvās slodzes teoriju 1988. gadā ieviesa Džons Svellers (John Sweller) — Jaundienvidvelsas Universitātes (Austrālija) izglītības psihologs. Viņa pētījumi pierādīja, ka mācīšanās efektivitāte ir tieši atkarīga no tā, cik labi mācību dizains atbilst cilvēka darba atmiņas ierobežojumiem.
Teorijas pamatā ir trīs atmiņas sistēmu modelis – sensorā, īstermiņa un ilgtermiņa (Atkinson & Shiffrin, 1968), kuru vēlāk papildināja Bedlijs un Hitčs (1974) ar darba atmiņas modeli.
*tulkots ar MI
Galvenais pieņēmums
Darba atmiņa ir mūsu “apziņas darba virsma” kur tiek apstrādāta jauna informācija.Tā ir ierobežota, jo vienlaicīgi spēj glabāt un apstrādāt aptuveni 4 ± 1 informācijas vienības (Miller, 1956; Cowan, 2001).
Ja mācību materiāls vai uzdevumi pārsniedz šo kapacitāti, mācīšanās kļūst neefektīva vai pat pilnīgi neiespējama!
Sweller, 1988
“If nothing has been learned, nothing has been taught.”
Trīs kognitīvās slodzes veidi
| Slodzes veids | Definīcija | Piemērs |
|---|---|---|
| Iekšējā (Intrinsic) | Materiāla objektīvā sarežģītība | Algebras vienādojums ir sarežģītāks par saskaitīšanu |
| Ārējā (Extraneous) | Nevajadzīga slodze no vāja dizaina | Teksts un attēls, kas neattiecas viens uz otru |
| Jēgpilnā (Germane) | Apstrāde, kas veido shēmas | Analizējot piemēru, jēdziens tiek integrēts atmiņā |
Atsauces
- Sweller, J. (1988). Cognitive Load During Problem Solving: Effects on Learning. Cognitive Science, 12, 257–285. https://doi.org/10.1207/s15516709cog1202_4
- Atkinson, R. C., & Shiffrin, R. M. (1968). Human memory: A proposed system and its control processes. Psychology of Learning and Motivation, 2, 89–195. https://doi.org/10.1016/S0079-7421(08)60422-3
- Baddeley, A. D., & Hitch, G. (1974). Working memory. Psychology of Learning and Motivation, 8, 47–89. https://doi.org/10.1016/S0079-7421(08)60452-1
- Miller, G. A. (1956). The magical number seven, plus or minus two. Psychological Review, 63(2), 81–97. Skatīt PDF
- Cowan, N. (2001). The magical number 4 in short-term memory. Behavioral and Brain Sciences, 24(1), 87–114. https://doi.org/10.1017/S0140525X01003922