Course Content
1. daļa | Kognitīvās slodzes teorija
Mācīšanās mērķis: Definēt kognitīvās slodzes jēdzienu un izskaidrot, kāpēc tas ir nozīmīgs skolotājam.
0/3
2. daļa | Atmiņas veidi
Mācīšanās mērķis: Raksturot darba atmiņas struktūru un izskaidrot, kā tās ierobežojumi ietekmē mācīšanos.
0/4
3. daļa | Triju veidu kognitīvā slodze
Mācīšanās mērķis: Analizēt iekšējo, ārējo un jēgpilno kognitīvo slodzi, atpazīstot tos reālos ikdienas scenārijos.
0/5
Kognitīvā slodze

Darba atmiņa — ierobežotas kapacitātes kognitīvā sistēma, kas ļauj īslaicīgi uzturēt un apstrādāt informāciju, kas nepieciešama aktuālā uzdevuma veikšanai.

Kognitīvā slodze — saistīta ar to, cik daudz informācijas mūsu darba atmiņa spēj apstrādāt vienlaicīgi un cik daudz kognitīvās enerģijas un pūļu mēs ieguldām konkrētā uzdevumā.

Trīs kognitīvās slodzes veidi

Iekšējā kognitīvā slodze (Intrinsic) — saistīta ar satura sarežģītību un izglītojamā esošajām zināšanām.

Jēgpilnā kognitīvā slodze (Germane) — saistīta ar jaunu zināšanu veidošanu un izpratnes padziļināšanu.

Ārējā kognitīvā slodze (Extraneous) — to rada slikti strukturēts saturs, neskaidras instrukcijas vai traucējoša mācību vide, un tā var kavēt mācīšanos.

Zināšanu shēmas (Cognitive Schemas) — ilgtermiņa atmiņā saglabātas informācijas struktūras. Mācīšanās process ir jaunu shēmu veidošana vai esošo papildināšana. Kad shēma ir nostiprināta, tā darba atmiņā aizņem tikai vienu vienību, mazinot kognitīvo slodzi.

Click to listen!